Spriegums un strāva ir kā tuvi brāļi un māsas. Strāva plūst no vietas ar augstāku spriegumu uz vietu ar zemāku spriegumu. Strāvas ģenerēšanai jābūt saistīta ar sprieguma esamību. Tomēr sprieguma esamība nenozīmē, ka strāva tiks ģenerēta. Ja ir tikai spriegums, bet nav strāvas, tas var pierādīt, ka ķēdē ir atvērta ķēde.
Spriegums faktiski ir potenciālā atšķirība, tas ir, enerģijas starpība starp dažādiem elektriskajiem potenciāliem. To apzīmē ar simbolu "U", un tā vienība ir v (volt).
Parasti mēs savienojam voltmetru paralēli divos izmērītās ierīces galos, lai izmērītu ierīces spriegumu. Kā parādīts attēlā, izmērot spriegumu starp punktiem A un B, tas faktiski ir spriegums, kas tiek piemērots visā L1.
Strāva veidojas, jo spriegums veicina elektrisko lādiņu kustību. Bezmaksas lādiņi vadītājā veic regulāru virziena kustību ar elektriskā lauka spēka iedarbību, un tādējādi tiek ģenerēta strāva.
Diriģentā strāvas virziens vienmēr seko elektriskā lauka virzienam, norādot no vietas ar lielāku elektrisko potenciālu līdz vietai ar zemāku elektrisko potenciālu.
Pašreizējā simbols ir i, un tā vienības ir (ampere) vai ma (miliampere).
Sprieguma un strāvas vērtību salīdzinājums: ķēdē spriegums ir tieši proporcionāls strāvai. Formula ir i=u\/z, kur z formulā apzīmē slodzes pretestības vērtību ķēdē.
Elektriskās strāvas veidošanās
Kad ūdens spiediens ir ļoti augsts, tas var radīt pietiekami lielu ūdens plūsmu. Jo mazāks ir ūdens spiediens, jo mazāka būs ūdens plūsma.
Beigās:
Ja ir strāvas avots, bet nav ierīču un shēmu, elektriskā strāva netiks ģenerēta. Tomēr, ja cauri ķēdēm un ierīcēm iet elektriskā strāva, tas norāda, ka pāri diviem ierīču un ķēžu galiem jābūt pielietotam spriegumam.
